Vietējās cilts iedzīvotāji izglābj viņu, dod viņam jaunu vārdu un vietu viņu kopienā. Neskatoties uz savu augsto stāvokli, miljonāra dēls tagad vergo par mežcirtēju.
Tēvs miljonārs atrod dēlu, kas viņu pat neatceras, nemaz jau nerunājot par atgriešanos mājās. Viņa tēvs nolīgst ārstu, kas pielieto šoka terapiju. Neskatoties uz sākotnējo nespēku šoka rezultātā, viņš galu galā izārstējas no amnēzijas. Pēc tam viņš ar savu tēvu atgriežas mājās, lai dzīvotu ilgi un laimīgi.
Tādā pat veidā mēs visi esam iemīļotie Dieva, visu valdnieku valdnieka un bagātākās personības, bērni. Par nelaimi mēs esam krituši no mūsu sākotnējās mājvietas, garīgās pasaules, šajā materiālajā pasaulē, un ciešam no garīgās amnēzijas.
No dzimšanas brīža sabiedrība nosaka, kas mēs esam un kas mums jādara. Jūs esat tāds un tāds un jūsu mērķis ir kļūt tādam un tādam profesionālim. Tā mēs darbojamies kā ieprogrammēti roboti un visiem spēkiem mēģinām gūt nožēlojamas jutekļu baudas, laužoties caur pārbaudījumu un plānu mežiem un nesot uz muguras rūpju un pienākumu baļķus.
Krišna atnāk uz šo pasauli pats vai sūta savus dēlus, praviešus un bhaktas lai aicinātu mūs atpakaļ mūžīgā un priekpilnā dzīvē kopā ar Viņu. Bet mēs pat neesam spējīgi atpazīt paši savu mūžīgo tēvu, nemaz jau nerunājot par atgriešanos pie Viņa.
Krišna ir mūsu vienmēr labvēlīgais tēvs, kas mīl mūs tik ļoti, ka neņem vērā mūsu ignorēšanu un atteikšanos no Viņa. Lai kā arī būtu, mūsu nevēlēšanās sadarboties piespiež Viņu likt lietā materiālo dabu, lai sniegtu mums ārstēšanu ar šoka terapiju.
Šajā ārstēšanā ietilpst trejādas materiālās ciešanas – adhjatmika klēša (ciešanas, ko sagādā paša ķermenis un prāts), adhidaivika klēša (dabas katastrofas, klimata neērtības utt.) un adhibhautika klēša (ciešanas, kuras sagādā citas dzīvās būtnes), kā arī četras materiālās dzīves problēmas – vecums, slimības, nāve un dzimšana.
Krišna nevēlas, lai mēs ciestu, bet ja ciešanas ir nepieciešamas, lai mēs izārstētos, tad, kā jau jebkurš atbildīgs tēvs, Viņš pieļauj šīs laicīgās materiālās ciešanas mūsu pašu mūžīgajai garīgajai atdzimšanai.
Mans garīgais skolotājs, Šrīla Prabhupāda, teica: «Materiālās eksistences likstas netiešā veidā kalpo kā atgādinājums par mūsu nesaderību ar materiālo pasauli.»
Kā? Kaut arī šīs ciešanas rada uztraukumus, tomēr tās mudina saprātīgus cilvēkus vērsties pie Dieva pārstāvjiem – svētajiem rakstiem, tādiem kā Bhagavad-gīta, un īstiem skolotājiem. Apgaismība, kuru viņi piedāvā, sāk mūsu garīgās amnēzijas dziedēšanu un bruģē ceļu mūsu augstākajai garīgai atjaunošanai dievišķu būtņu statusā.
Harē Krišna
Dhīrašanta dāsa
Visus komentārus, piebildes un pateicības vārdus saistībā ar iknedēļas gudrību lūdzam sūtīt uz viktors.supe@gmail.com (lūdzu norādiet arī Jūsu vārdu un no kurienes Jūs esat).
Pierakstīties uz «Bhagavad-gītas kursu tiešsaistē» (tikai angļu valodā) vai uz iknedēļas gudrību varat lapā www.dhirasanta.com vai sūtot pieteikumu uz adresi viktors.supe@gmail.com.
(Ja Jūs uzskatāt ka esat saņēmis šo e-pastu kļūdas dēļ vai vēlaties atteikties no mūsu iknedēļas ziņojumiem, lūdzam rakstiet uz dhirasanta108@gmail.com.)
